A grupā vīriešu konkurencē dubultspēlēs Rihards Žugs 3. vieta

B grupā vīriešu konkurencē vienspēles Rūdolfs Andersons 1. vieta

B grupā sieviešu konkurencē vienspēlēs Sofija Kristīne Puķīte 3. vieta

B grupā sieviešu konkurencē dubultspēlēs Sofija Kristīne Puķīte/Alta Elizabete Kraukle 3. vieta

A grupā sieviešu konkurencē vienspēlēs Dārta Alise Demitere 4. vieta

A grupā sieviešu konkurencē dubultspēlēs Karolīna Sprice/Laine Eglīte 4. vieta

A grupā vīriešu konkurencē dubultspēlēs Rolands Bratčikovs 4. vieta

B grupā sieviešu konkurencē vienspēlēs Linda Romanovska 4. vieta

B grupā sieviešu konkurencē Mairita Einberga/Linda Romanovska 4. vieta

Jāpiebilst, ka jau šonedēļ ASV norisināsies Pasaules Junioru čempionāts badmintonā, uz kuru dosies arī VSS audzēkņi Dārta Alise Demitere un Rihards Žugs. Turēsim īkšķus!

Foto no personīgā arhīva

2020. gada intervijā minēji, ka AKSSC esamība Tev ir palīdzējusi un devusi papildus vēlmi strādāt. Pastāsti par to, kādi ir bijuši šie pēdējie 3 gadi un kādus jaunus panākumus esi guvis?

Pēdējos 3 gados ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, bet tāds tas sports ir. Esmu ieguvis apbrīnojamu pieredzi, apceļojis pasauli. Paturot prātā to, ka mana sportista karjera vēl ir tikai pašā ceļa sākumā, esmu ļoti priecīgs un pateicīgs par to, ko sports man ir ļāvis piedzīvot. Pēdējos 3 gados esmu piedalījies Pasaules un Eiropas čempionātos, kas man ir devuši šo pieredzi, ieguvis vairākus nacionālos titulus un spējis nest Latvijas vārdu pasaulē. 

Lai arī Valmiera turpināja mani atbalstīt, rūgtums ir par lēmumu valstiskā līmenī, ka esmu nekonkurētspējīgs un tas ietekmēja manu būšanu AKSSC projektā. Tas likās negodīgi pret mani, manu treneri un peldēšanu, jo tā netiek pietiekami novērtēta. Lai arī Valmieras peldētāji ir guvuši visvairāk panākumus Latvijas Jauniešu un Pieaugušo olimpiādēs. Tomēr šis projekts ļoti palīdzēja gan finansiāli, gan lika justies novērtētam un par to esmu tiešām pateicīgs, un domāju, ka šādi projekti noteikti ir jāturpina, iesaistot vairākus sporta veidus.

Kas ir vērtīgākais, ko tavuprāt, ir devis AKSSC Tavā sportiskajā karjerā?

Kā jau iepriekš pieminēju, finansiālais atbalsts bija galvenais ieguvums. Tas noteikti bija arī visvairāk nepieciešams jaunākā inventāra iegādei, un iespējai doties uz nometnēm un ārpus valsts sacensībām.

Mazliet pastāsti par ceļu līdz izpildīji normatīvus uz Pasaules čempionātu peldēšanā un par dalību tajā. Kas sagādāja grūtības un kas lielāko prieku?

Pēc dalības Pasaules čempionātā īsajā ūdenī (25m peldbaseinā), kas norisinājās decembrī, sapratu, ka esmu spējīgs kvalificēties arī Pasaules čempionātam garajā ūdenī (50m peldbaseinā), tādā veidā arī sākot savu ceļu uz savām pirmajām Olimpiskajām spēlēm, kas 2024. gadā norisināsies Parīzē. Kvalifikācijas laika iegūšana aizņēma diezgan ilgu laiku un prasīja daudz emocijas. 3 mačus pēc kārtas pietrūka vien dažas simtdaļas, bet pēdējos sačos, kuros bija dota pēdējā iespēja izpildīt normatīvu, man izdevās šo laiku sasniegt. 

Dalība Pasaules čempionātā bija viena no labākajām pieredzēm kādu jebkad esmu ieguvis. Sacensību sākums neizdevās kā plānots. Domāju, ka lielu daļu no šīs neveiksmes nospēlēja nervi un pieredzes trūkums, bet beigu beigās biju ļoti lepns, ka spēju savākties un savu labāko distanci (200m komplekss) nopeldēt ar jaunu personīgo rekordu.

Ar visu to, ka esi top peldētājs Latvijā, tomēr kaut kas pietrūkst, lai latvieši cīnītos par medaļām Pasaulē. Kā Tev liekas, kāds faktors to ietekmē? 

Manuprāt, finansiālais faktors peldēšanu Latvijā iedragā vissmagāk. Lai gan pateicoties peldēšanas federācijai šī smagā situācija tiek lēnām risināta, tas aizņems daudz gadus, lai noķertu kaimiņvalstis, piemēram, Lietuvu, kurai ir gan Pasaules čempioni, gan Pasaules rekordi. Bieži vien dzirdu no daudziem Latvijas top peldētājiem, noniecinot Latvijas peldēšanu, sakot, ka mēs nekad nekas nebūsim, un es ticu, ka šāda nostāja visu vēl vairāk pasliktina. Gribētu pats sevi saukt par vienu no tiem retajiem optimistiem, kurš tic, ka Latvijas peldēšana var un būs zināma Pasaulē, ka mēs esam valsts, kura spēj producēt elites līmeņa peldētājus. Manuprāt, mans un manas paaudzes peldētāju mērķis ir aizsākt šo ķēdes reakciju, kas aizsāks Latvijas peldēšanas ziedu laikus.

Kas tavā sportiskajā karjerā ir sagādājis vislielākās grūtības, un kas Tev tās ir palīdzējis pārvarēt?

Gribētu teikt, ka man nekad nav bijušas ļoti lielas grūtības sportā, jo vienmēr esmu spējis sev uzstādīt mērķus un būt motivēts. Šad un tad, kad uznāca dažādi lūzuma momenti treniņu procesā vai pēc neveiksmīgiem startiem, galvenie motivātori man vienmēr ir bijuši vecāki. Pateicoties viņiem, esmu bijis spējīgs tikt cauri šiem lūzumiem un sasniegt jaunas virsotnes.

Tava trenere ir tava mamma. Kas no tā ir priekšrocība un vai saskati tajā arī kādu mīnusu? 

Dažas no priekšrocībām ir spēja vieglāk uzticēties un zināt, ka saņemšu labāko atbalstu gan treniņos, gan ārpus tiem. Taisnība, ka trenēties man vieglāk ir pie sveša trenera, jo tad ir tā vēlme sevi vairāk pierādīt. Bet noteikti, bez tiem daudzajiem gadiem ko esmu pavadījis baseinā ar mammu, nebūtu iespējams būt pat tuvu tur, kur esmu tagad.

Kas šobrīd ir Tavi tuvākie sportiskie mērķi? Kāds ir Tavs lielākais sapnis, ko Tu vēlies piepildīt savā sportista karjerā? 

Šobrīd vienīgais mērķis ir kvalificēties savām pirmajām Olimpiskajām spēlēm Parīzē. Kopējie karjeras mērķi noteikti ir kļūt par stabilu elites peldētāju, kurš ir spējīgs peldēt finālos un cīnīties par medaļām Pasaules un Eiropas čempionātos, un kādu dienu atvest olimpisko medaļu mājās, uz Valmieru.

Tik tikko esi absolvējis vidusskolu Latvijā un esi devies uz ASV. Mazliet vairāk pastāsti kur esi, kādi ir Tavi studiju un treniņu plāni.

Jau kopš 7. klases zināju, ka braukšu uz ASV, lai turpinātu trenēties. Noteikti vēlos pateikt paldies Uvim Kalniņam, Jānim Siliņam, Dāgam Breģim par to, ka viņi man, un vēl citiem sportistiem, parādīja šo ceļu pāri okeānam. Pašlaik uzsāku savu pirmo gadu Southern Methodist university, Dalasā, peldot pirmās divīzijas peldēšanas programmā. Studēju fizioloģiju, veselības menedžmentu ar treneru novirzienu. Sporta mērķi ir pilnībā nomainīt treniņu vidi, un uzkāpt uz “nākamo līmeni”, un es ticu, ka šīs krasās pārmaiņas iedos grūdienu pareizajā virzienā. 

Ja netrenētos peldēšanā, ar kādu citu sporta veidu nodarbotos? 

Būtu mēģinājis airēšanu, laikam tāpēc, ka tas arī ir tuvu ūdenim.

Ko vari novēlēt jaunajiem sportistiem? 

Sapņot, un nekādā gadījumā neļaut nevienam ierobežot uzstādītos mērķus un sapņus. Vienmēr būs kāds, kuram cita uzstādītie mērķi liksies nesasniedzami un absurdi, un tieši tie ir tie mērķi, ko tu vari sasniegt. Pats ticu tam, ka cilvēks ir spējīgs sapņot tikai par tādiem mērķiem, ko reāli var sasniegt. Galvenais ir atrast šo mērķi un strādāt uz to.